Sveiki cepuru mīļotāji! Mums ļoti patīk vēsture, un vairākkārt esam sastapušies ar seno Latvijas stāstu par Limbažu Cepuru Fabriku. Un mēs patiesībā devāmies nelielā ceļojumā uz turieni, lai redzētu to savām acīm! Tātad īsais stāsts ir sākot no 1876. gada. Radās jauna vilnas un vēlāk Cepures ražošanas fabrika, un tā gāja lieliski! Bija 500 darbinieku, atbalstīja un virzīja nozari visā pilsētā. Pagāja gadi, uzņēmumu iegādājās dažādi īpašnieki, un galu galā tas kļuva par valsts īpašumā, un 50. gados pārtrauca ražot cepures, un 1992. gadā nonāca kanalizācijā. Un te nāk lielākā sāpe! Vieta bankrotēja 1992. gadā, bet ēka diemžēl ir ļoti sliktā stāvoklī. Personīgi tā vienmēr ir ļoti liela sāpe par šiem mantojumiem, ko latvieši vai kāds cits kolektīvi ir iznīcinājis. Vienalga, rūpnieciska vai dabiska. Tas ir vienkārši sūdi, kad tev bija kaut kas uzcelts ilgā laika periodā un pēc tam viena paaudze to pilnībā iznīcināja, bet nākamā paaudze to būtu tik ļoti izbaudījusi un lolojusi!
Bet pievērsīsimies labajām lietām! Ka tas notika, ka bija pārsteidzoša nozare, ka bija amatnieki, kas smagi strādāja un radīja kaut ko milzīgu! Un tikai īsa matemātika - 1897. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits bija 2412 iedzīvotāji, un rūpnīcā strādāja 500 darbinieku. Tātad būtībā katra mājsaimniecība bija daļa no šīs nozares! Tātad jebkurā gadījumā! Mums ļoti patīk šis fakts, mēs labprāt satiktu kādu, kuram ir atmiņas no darba šeit, zināšanas vai aprīkojums. Mīli vēsturi, novērtē mantojumu. Nebēdājiet nākamās paaudzes ;) Vienalga, vai tā ir mežu izciršana īstermiņa peļņas nolūkos, vai gadsimtu vecās ēkas ļaušana neizmantot un degradēties aizmirstībā!
Liels paldies Biedrība Limbažu filcs un Limbažu muzejs par labo darbu, atjaunojot daļu ēkas!
